piektdiena, 2012. gada 23. marts

Saules ietekme uz zemi, augiem...

Mūsu mazajā Latvijā īpaši priecājamies par sauli, jo dienu, kad debesis ir pilnībā skaidras mums nav nemaz tik daudz - tikai vidēji 200 - 180 dienas gadā.
Interesanti pavērot, kā saule ietekmē zemi, augus un mūs pašus. 2011. gada dati liecina par saules radiācijas izmaiņām laika gaitā.
Zemāk būs daži uzskatāmi attēli, kas izskaidros to, kāpēc augu stumbri apdeg pavasarī, bet nevis ziemā - arī tad taču ir daudz sniega, kurš atstarojas uz koku stumbriem. Uzzināsiet arī to, kad tad īsti pavasaris sākās - kad ir svarīgi, lai koku stumbri būtu nokaļķoti, un kad jāpasargā jutīgie augi no pārlieku spilgtas saules.
Ziemas dienās, kad prasās uzvilkt saules brilles, tad ir īstais brīdis - tad augi var apdegt. Pastāv arī uzskats, ka pareizi mēsloti un audzēti augi nekad nevar apdegt. Bet, manuprāt, pareizo recepti zinās tikai profesionāli audzētāji, kas var atļauties vairākus augus sezonā noraksīt zaudējumos dabas ietekmes dēļ. Nelielā dārzā arī kādreiz augu zaudējums ar rūgtumu, bet tomēr ir ieguvums - būs vieta stādit ko jaunu!




saules radiācijas līmenis janvārī nesasniedz 100 nm

saules radiācijas līmenis janvāra beigās 100 - 350 nm

saules radiācijas līmenis februāra sākumā 150 - 400 nm

saules radiācijas līmenis februāra beigās 150 - 500 nm

saules radiācijas līmenis marta sākumā 400 - 550 nm

saules radiācijas līmenis marta beigās 200 - 610 nm

saules radiācijas līmenis aprīlī 190 - 700 nm

saules radiācijas līmenis maijā 600 - 900 nm

saules radiācijas līemnis jūnija vidū 200 - 900 nm

saules radiācijas līmenis novembrī 20 - 240 nm

saules radiācijas līmenis decembrī 20 - 110 nm

gaisa un zemes starpība maijā salīdzinoši izlīdzināta

septembrī, lai arī zemes temperatūra vēl stabila, gaisa temperatūra sāk pazemināties

Vairāk par saules radiāciju savas dzīvesvietas tuvumā variet pētīt šeit.

Pavasarī dienas atkal kļūst arvien garākas, saules stari arvien biežāk izlaužas no mākoņiem un silda. Ir ļoti patīkami sajust pirmo saules staru siltumu, kas atmodina visu dzīvo. Tomēr jau drīz, dienām kļūstot arvien garākām un Saulei paceļoties arvien augstāk virs horizonta, ilgstoša saules staru iedarbība var kļūt kaitīga, kas būs atkarīga no ultravioletās radiācijas daudzuma, kas nonāks uz Zemes virsmas. 

UV radiācija
Saule ir galvenais enerģijas avots uz Zemes un ikviens no mums pakļauts tās iedarbībai. Saule dod gaismu, siltumu un arī ultravioleto radiāciju.
Par ultaviolēto radiāciju sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kura viļņu garums ir 100-400 nm (1 nanometrs ir 10-9metri). To savukārt dala trīs kategorijās:
Viļņu garums
Ultravioletā radiācija
315-400 nm
UVA
280-315 nm
UVB
100-280 nm
UVC
Saules radiācijai ejot caur atmosfērai, visu UVC un 99% no UVB radiācijas absorbē ozona slānis, ūdens tvaiki, skābeklis un oglekļa dioksīds, kas atrodas atmosfērā. Līdz ar to uz Zemes nonāk UVA radiācija un neliela daļa UVB radiācijas. Vairāk par UV radiāciju var izlasīt šeit.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru